un istabas kārtošana. procesi, kuri mani pēdējā laikā vislabāk nomierina un palīdz. pēdējā nedēļa bija grūta. tiku pie maza darbiņa operā, pie dekorāciju taisīšanu. no sākuma bija forši un mierīgi, bet tagad, kad ir nolikts deadline's, stress ir burtiski taustāms. esmu ļoti pateicīga, ka man ir dota šī iespēja - apskatīties, kas ir tālāk aiz skatuves. tā kā parasti aizkulises biju tikai redzējusi tik cik savā pagastiņā vai Alūksnes k/n, nevarēju iedomāties, kā ir lielajās mājās. cik sanācis iet uz teātriem un tādā vietām, aizdomājos, diez kas ir aiz dekorācijām. bet tagad, tikai aiz operas skatuves, esmu pārsteigta! labirintu labirinti, kāpnes, lifti, zāles, telpas. un es esmu tagad redzējusi tikai kādu 1/3 no visas aizskatuves pasaules! + iespēja redzēt baletu un operas no augšas, skatiens pavisam savādāks. un beidzot man ir arī kāds darbiņš, ko varēšu ierakstīt savā CV (jo dēļu krāmēšanu pie tēta diez vai kāds uztvers nopietni). skola šobrīd vispār ir atstāta pašplūsmā. iekšēji jau cīnos ar sevi, ka parādus tik krāju un krāju.. bet prieku manī rod domas, kas vēl būs priekšā. tik daudz kas saplānots un tik daudz kas plānojās. vakar arī aizbraucu visas izlikt sakrājušās domas un enerģiju - uz ābolu. aizbraucu uz AL tikai šī pasākuma dēļ un no rīta jau braucu atpakaļ, uz darbiņu. bet es to nenožēloju. slikto dabūju ārā, labo iekšā (lai gan, burtiski ņemot, slikto iekšā ar visādām vielām :D). pagājušā nakts vispār bija maģiska, pat mēness pie debesīm bija spoži dzeltens un izskatījās draudīgs. es tikai pati nezinu, kas tieši bija tas, bet vēl šodien esmu tajā sajūtā.
un oktobris ir mans kultūras mēnesis - bez operas man vēl ir ieplānotas četras teātra izrādes un koncerts, un izstādes. ar tādu labsajūtu uzsūcu to visu sevī iekšā, jo zinu, ka esmu īstajā vietā un īstajā lauciņā.
īstenībā.. es neko negribēju teikt. es pēc vannas tagad jūtos kā kaķītis, kas saēdies baldriānus. eju murrāt.
___________________
mjau murr murr mjau
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru