viskaut kas un tomēr nekas

aaaaaaaaaaa!!! izskatās, ka šis blogs elpo savus pēdējos elpas vilcienus.. labi, ka vismaz vienreiz mēnesi te kaut kas notiek.. vai nu būs vizuāli atkal jāatdzīvina, vai arī.. the end. es nesaprotu, kur pazuda mans blogotprieks. ar mani un apkārt man notiek tik daudz un dažādu piedzīvojumu nepārtraukti, arī sajūtas un domas ir visvisādas, bet šeit tas viss vairs nerakstās. iespējams šis vairāk bija skaistās ģimnāzijas laika blogs, jo kas tik tad notika un nenotika, izjūtas arī bija jaunas un svaigas. tagad esmu attiecībās jau pusotru gadu, augstskolas dzīvīte stabila. bet tomēr notiek arī mazie ikdienas sīkumi&nieciņi (kas dažreiz arī top lielāki). ar māksla un radošā atmosfēra visu laiku ir manī un ap mani, tāpēc nevarētu arī pārmest, ka nebūtu iedvesmas. lai gan, bieži sanāk iedomāties un aizdomāties par kādu tēmu, ko labprāt uzrakstītu te, bet, kad esmu pie datora, domas teikumi jau ir aizlidojuši. bet lai pierakstītu atsevišķi un pēc tam to pārrakstītu te, nē, tāda es īsti neesmu. jāsāk kaut kas darīt. jo tomēr, tik interesanti un tomēr arī smieklīgi ir pārskatīt vecos ierakstus, atcerēties tā brīža atmiņas un sajūtas. būs skumji, ja pēc laika gribēšu palasīt savu laiku augstskolā, bet te būs tikai ātrais skrējiens pāri dažiem notikumiem. nē. tā es nevēlos.
nesen izdarīju kaut ko tādu, ko nekadnekad vairs nevarēšu izmainīt.. vārdi tiešām ir tikpat nāvīgi kā lodes. un dažas šādas lodes esmu izšāvusi un trāpījusi/ievainojusi. pamazām gan viss atkal dzīst, bet rētas būs vienmēr. sen nebiju jutusies tik bezcerīgi un bezspēcīgi. pamatīga mācība man, ka jādomā, ko runā.
(mm. nupat sapratu vienu iemeslu kāpēc te nerakstās - dažreiz gribās uzrakstīt tikai vienu vai divus teikumus. bet šis man nav vienudivuteikumu blogs, te prasās pēc plašākas domas..)
pēc trīs nedēļu dzīvošanās pa big city, beidzot atbraucu uz mājāmmājām. bija sajūta, ka mani gaida - piektdienas rīts - pamostos savā mīļajā, mazajā, 14 gadus vecajā gultiņā, saules apmirdzēta un bez steigas. un aiz loga nāk rudens apgleznot Latviju (vismaz laukus noteikti). šajos brīžos priecājos, ka man ir šī vieta, kur ir pilnīgi cita pasaule. vēlāk aizgāju uz veco skolu un kojām.. ak vai kā gribās ģimnāzijas laiku atpakaļ. šai lietai netieku pāri jau kopš pārvākšanās uz Rīgu. gan jau kādreiz..
un jā, šovakar pirmo reizi pamēģināju azartspēļu automātu un tajā pašā pirmajā reizē pakāsu 1Ls (kamēr blakus E. dabūja 14Ls). laikam man viss ir pietiekami, vairāk arī nevajag :) 
________________________________________
The xx - Unfold (un viss Coexist albums)