09 oktobris, 2012

zem jūras līmeņa

esmu laikam sastapusies ar enerģijas vampīru. šodien šis vampīrs izsūca manu prieku un līksmi un beigās jau bija sajūta, ka esmu pilnīgi nekam nederīga. un viņš pat neko nepateica. vienkārši blakus būdams, es pilnīgi pazudu sevī. nesaprotu, kāpēc šajā cilvēkā ir kaut kas tāds, kas mani nogremdē, bet manu A - paceļ augstāk. jā, neforšākais ir tas, ka šis cilvēks ir draugs manam draugam. šī nebija arī pirmā reize, kad es tā sajutos. katru reizi, kad viņu satieku, es jūtos slikti. dažreiz mazāk, dažreiz ļoti. un vēl pirms daudziem gadiem man bija savādākas domas, bet tāpat, arī tad jutu, ka nav kaut kas kārtībā. iespējams arī, ka šis ir tikai manu negatīvo domu spēks. nezinu. zinu tikai to, ka šodienas tikšanās laikā es totāli pazudu. 
un mana ģimene ir vienkārši nepārspējama. vārds "ģimene" manā galvā ir izšūts ar melu, noslēpumu, nodevības, skaudības, naida un mantkārības diegiem. tik ilgs laiks jau ir pagājis, bet nekas nebeidzas. ar katru ģimenes lietu, arvien paniskākas domas nāk virsū, ka šis viss nekad nebeigsies, es beigu beigās sajukšu prātā. vai neapzinoties pati sākšu tā darīt, jo neko citu neesmu redzējusi. un no tā man ir visvairāk bail - kļūt par savu vecāku atspulgu. salauzts atspulgs.
 / nu jau ir tik auksts, ka asaras pārvēršas ledus gabaliņos /
___________________
Interpol - Untitled

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru