atkal esmu atsākusi iet cauri bildēm no šīs vasaras (datora kārtības dēļ. tāda sajūta, tad, kad beidzot sakārtošu visas bildes / mūzikas / filmas / failus, beidzot kaut kas pamatīgs arī manā dzīvē nokārtosies). un tikko tikai sapratu, ka viena meitene mani ļoti iedvesmo. kaut vai tikai skatoties uz viņu caur bildēm, manī dzimst visādas radošas idejas. šī meitene ienāca manā dzīvē saistībā ar A, par to arī esmu priecīga / pateicīga. šādi cilvēki ir mani magnētiņi, pie kuriem gribās turēties un uzlādēties ar labo enerģiju. protams, viņa nav vienīgais tāds cilvēks man. bet laikam vienīgā, kuru es nepazīstu īpaši tuvu, vēl neesmu iepazinusies arī ar viņas sliktajām īpašībām (kas mums katram ir, gribot negribot). varbūt tāpēc arī man viņa tik ļoti saista, jo tad, kad parādās negatīvais, patīkamais sarūk, sākas visādas domas. tāpēc tagad smeļos iedvesmu no viņas tik cik pazīstu. ar to man šobrīd pietiek.
hmm. šādi man bija arī ar vēl vienu cilvēku pirms daudziem gadiem - iedvesmojošs, laimīgs, neparasts. bet tagad, redzot tā cilvēka sliktās lietas, gribās saraut visas saites. negribās šādu cilvēku sev blakus, ko es nespēju pieņemt. bet izsvītrot kādu cilvēku no savas dzīves ir tik ļoti grūti un šobrīd arī neiespējami. vienmēr, kad man kāds cilvēks nepatīk, nāk prātā tas teiciens - kas otrā nepatīk, visticamāk ir sevī pašā. šajā situācija gan tas nav, bet šo teicienu tāpat atceros. ja nu tomēr.
dažādas sajūtas, dažādi cilvēki. vienu brīdi tie iedvesmo, bet nākamajā ir pamatīga vilšanās.
_________________________________________
Turaidas Roze - Nelaid, māte, bērnus mežā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru