lets get lost

pirms nedēļas biju mazā mini ceļojumiņā - uz Īriju, pie A mammas. bijām tieši Ziemeļīrijā, mazā pilsētiņā - Carlinford. viss ceļojums gan sākās ar to, ka turpceļā A satika 2 (!!) savas ex-draudzenes. tik mulsinoši un neparasti, diez kāpēc tā.. bet ok, pārdzīvojām :D kad nokļuvām pilsētiņā, gājām pastaigā, lai gan viss bija jau tumšs. bet jau tad varēja manīt lielo kalnu apveidus un jūru. ar nepacietību gaidīju rītu. un jā, no rīta, aiz loga bija pasakains skats - kalni jūra, rīta migliņa un miers virs zemes. (pilsētiņa ir mazliet mazāka kā AL). eye candy!! tālāk gan devāmies shopingā citā pilsētiņā, ļoti patika tas, ka viņi sasveicinās viens ar otru, visi laipni, priecīgi (es, protams, nesaku ka LV tā nav). oh, un manas mint loves tur ir tik daudz!!! ^^ pēc nogurdinošajiem veikaliem, paņēmām vēl pēdējo spēku un devāmies atkal pa pilsētiņu un pēc tam kalnā. kalnā iešana bija wow! vispirms stundas iešana caur milzīgu mežu, un tad pa aitu celiņiem kalnā. līdz pašai augšai gan neuzkāpām (lai gan no lejas skatoties, tas nemaz nelikās tik tālu), bet bijām pietiekami augstu, lai elpa aizrautos, acis mirzētu un vaigos sārtumiņš. visapkārt mums ganījās aitas. apbrīnoju, kā viņas spēja salīdzinoši ātri iet pa tām klintīm. mums bijia savs into the wild - pļavas, meži, kalni, jūra, klintis, aitas. tikai daba un mēs. sapratu, ka noteikti kādreiz šajā kalnā jāuzkāpj līdz augšai, pie mākoņiem. atpakaļejot, man vienu brīdi likās, ka viss, palikšu tur uz mūžību - lejā nokāpt bija daudz grūtāk un sarežģītāk nekā uzkāpt augšā. spiedzu, bļāvu, lamājos, kritu un cēlos, bet kaut kā tomēr tiku lejā. drebēja ne tikai sirsniņa, bet arī rokas, kājas un galva. un tad sākās tumsa un mežs, sajūta bija tāda, ka ietu pa Harija Potera Tumšo mežu. uz priekšu knapi redzi, zari sejā, kājas sūnās. kaut kā tikām lejā, un tad tiešām no visiem sasprindzinājumiem un stresiņa bija galva dulla un ķermenis vēl dullāks. kad beidzot bijām mājās, ielīdu zem segas, blakus tēja un tik ļoti, ļoti patīkams nogurums! jau naktī devāmies atpakaļ uz lidostu un tad arī uz LV. tik ātri viss pagāja, ka liekas viss sapnī.
tagad priekšā vēl viens brauciens. izdomājām, ka nav ko sēdēt mājās un teikt, ka gribās šur un tur. jāsāk darīt! pēdējā laikā vispār savu naudu tērēju nevis drēbēm, bet ceļojumiem un teātriem. un ģērbjos ar kultūru.
_________________________________________
Beck And Bat For Lashes -  Let's Get Lost