īstais virziens

stāsts:

jau pagājušajā gadā pieteicos ISSP (...foto skola). nepaņēma. arī šovasar domāju pamēģināt, jo tā kā skola ir 2 gadus, tieši ar augstskolu varēšu šo beigt. šovasar tik līdz otrajai kārtai - izsauca uz 10 min interviju Rīgā. tajā dienā tā arī sanāca, ka aizbraucu agri uz Rīgu, 3 h nosēdēju S dzīvoklī (bez viņas pašas), aizgāju uz 10 min interviju (viens no jautājumiem bija kuri fotogrāfi man patīk. un es nosaucu tādus, kas fotogrāfē žurnālos un priekš modes. un viņi paprasīja, vai man patīk šie modes žurnāli, tāda veida fotogrāfija. tajā mirklī apmulsu, jo atbilde ir gan jā, gan nē), aizbraucu uz Alfu, tur nosēdēju 3 h un braucu mājās. diena pavisam izčakarēta, jo Rīgā tajā dienā pilnīgi neko nevajadzēja (un negribējās būt). jau braucot atpakaļ uz mājām, pienāca epasts, ka neesmu uzņemta. sajūtas galīgi nebija foršas, jo likās, ka esmu jau tik ļoti tuvu pie mērķa. sāpīte. vēl tajā vakarā tā retoriski jautāju - kāpēc? kāpēc mani nobīdīja no šī ceļa. bet nu neko. pirms pāris dienām, skatoties jau 5x Ūpja bildes, sapratu, ka man dabas fotogrāfijas patīk daudz labāk. dabas izpasumes gadalaikos, ūdeņos, zālienos un debesīs. tas viss ir tāds, kas nav cilvēku radīts. un tas mani visvairāk saista. katra diena ir savādāka, pa nakti vējš uzpūš un izmaina kompozīciju. bet modes foto ir mākslīgais skatiens, mākslīgā sejas grimase, mākslīga poza un mākslīgā vieta. protams, tad var daudz vairāk spēlēties ar tēmām. un tomēr, man labāk patīk iemūžināt to, kas veido sava veida vēsturi. arī ISSP ir vairāk virzīta uz dabisko ideju/skatu.
šodien sēžu filosofijas lekcijā un folosofēju. un ātrumā ieeju epastā no tel, jo gaidīju vienu vēstuli. bet tās vēstules vietā saņēmu ziņu no ISSP, ka ir viena vieta atbrīvojusies. tajā mirklī visas filosofijas domas bija uzreiz ārā un actiņas mirdzēja no prieka! tagad vien nevaru sagaidīt sākumu!
vajadzēja saprast kārtīgi, kas tieši mani saista un kāds apvedceļš mani aizveda uz šo Ceļu.
_______________________________
Castanets - Worn From The Fight