pirmo reizi bloga ierakstu veicu no mūsdienu tehnoloģijas brīnuma. mans mīļais draugs un darbarīks ir pie dakteriem jau nedēļu un izskatās, ka tas turpināsies vēl kādu brītiņu. galvenais, ka ar visām manām miljoooooons bildēm ir ok, paldies tehnoloģiju augstākajiem spēkiem. tāpēc arī tik ļoti neiespringstu uz šo situāciju. pagājušo nedēļu gan dzīvojos ar A kompīti, jo bija jātaisa plakātu darbiņi. bet no sociālajiem tīkliem arī nepazūdu, wifi+tel visu atrisina. bet savā ziņā ir arī miers tagad. kad darbojos ar savu kompīti, darīju paralēli miljons lietas tur, jo visu varēju ērti atrast. tagad daru tik cik varu pati uztaisīt no pamata. un nesūdzos. (pasniedzējai gan tas nepatīk..) bet viens liels mīnuss gan tam ir - tagad veidojās darāmo lietu saraksts uz datora + mazāk laika tam visam tiks dots. un tieši kā saskaņojušies, arī es pagājušo nedēļu noslimoju. tā kā tagad ir labāk, domāju, ka drīz atveseļosimies abi kopā. ok, tagad par to nav jēgas uztraukties, jāizbauda šī iespēja.
vakar ar meitenēm smieklu iespaidā izsprukta daži traki atmiņu uzplaiksnījumi. un šodien to atceroties sapratu - labi, ka tas laiks ir pagājis. ļoti labi.
bēēt, tagad izbaudu iešanu pa asfaltu - tas nozīmē, ka zaļa zālīte arī drīz būs!
un vēl es tagad pa vakariem vēroju kā mēness sirpis virzās pa logu. un mēs virzamies tam līdzi. iedvesmas.
______________________________________
dziesmas šoreiz nebūs, te grūti to saslēgt :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru