novēli man lidojumam labvēlīgu laiku..

..tas būtu ļoti noderējis..
kamēr lēnām top skolas darbi uz Illustratora (lēnām, jo dators nespēj pavilkt visu ātrāk), varu beidzot uzrakstīt par mūsu neseno piedzīvojumceļojumu - Rīga - Viļņa - Parīze - Stokholma - Rīga. 
jau septembra beigās ar A izdomājām, ka gribētu vēl kur aizceļot un tieši bija smuks piedāvājums uz Parīzi, bet caur Viļņu. izdomājām, ka tas mums nebūs šķērslis. caur Dārtu atradām meitenei Matildi, kur arī palikt pa nakti Parīzē, ar mierīgu sirdi lēnā garā arī gatavojāmies (nopirku jau laicīgi karti, atlikām punktus, lasīju grāmatiņas par apskates vietām utt). pēdējā maģiskajā datumā, kuru mēs varam piedzīvot, 12.12.12. agri no rīta devāmies uz Viļņu (pirmo reizi biju tur). no sākuma gan bija bišķīt neskaidrības un pārpratumu, rezultātā mums tagad abiem ir pa 3 sabiedriskā transporta biļetēm, kuras mums pilnīgi nebija vajadzīgas un arī nevajadzēs. bet tas beidzot tikām līdz lidostai, no pašas Viļņas īpaši neko neredzēju. nekas, mums bija paredzēts, ka atlidošanas dienā būs 2h līdz autobusam uz Rīgu, tad apskatīšu kaut ko.. Viļņa beidzās, sākās debesis un pēc tam Francija. nosēžoties galā, ārā bija skaists saulrieta laiks, ar mazu dūmaku un bez sniega. mūsu lidosta bija 1,5h attālumā no Parīzes, pa ceļam ar lielām acīs skatījos, kā tur izskatās daba. Parīzē iebraucot skatījos uz lielajām ēkām un mazajiem balkoniņiem. beidzot bijām Parīzē! pirmais iespaids - visi pīpē, apkārt visdažādāko krāsu cilvēki un riktīgs fashion! tad nu lēnā garā devāmies uz Triumfa arku, no Triumfa arkas uz Elizejas lauku, kur bija pilns ar Ziemassvētku tirdziņiem. (A bija sajūsmā, ka uz katra stūra ir pa stendam ar Nutellu :D) tā kā gājām ar kājām, bija sajūta, ka šī iešana velkā mūžīgi līdz Luvrai. pa ceļam skatījāmies visu, ko mums piedāvāja. kad nu beidzot bijām pie Luvras, ar lielu līkumu gājām garām melnajiem, kuri atkal kaut ko centās pārdot (vēl sāp sliktā pieredze no Milānas). Luvrā, protams, mērķis bija redzēt Monu Lizu, redzēt cik tad maziņa viņa īsti ir. bet īstenībā, biju iedomājusies viņu mazāku :D nebija traki, tikai tā drošība viņai gan, manuprāt, mazliet par traku (ložu necauršaujamais stikls + 3 barjeras, kamēr citām gleznām apkārt tikai labi, ja stikls un lentītes barjera). tālāk gribējās apskatīties Napoleona apartamentus, sapratām, ka visu muzeju mēs 2h neapskatīsim. un kad jau 3 reizes apskatījām Seno Ēģipti un Seno Grieķiju, sapratām, ka esam apmaldījušies.  tad kaut kā ar sargu palīdzību tikām līdz tiem apartamentiem - tie nu gan bija uhh&ahh! acis žilba no spīguļošanās un greznības! ļoti ļoti skaisti! tālāk pa citu pusi devāmies ārā, lai paēstu un dotos pie Matildes. meklējot smuku Franču restorānu, netīšam ieklīdām Japāņu ēdienu kvartālā, kur visi restorāniņi un kafejnīcas bija tikai ar Japāņu un Ķīnas ēdieniem. A atkal bija ļoti priecīgs, bet izdomājām, ja jau esam Parīzē, tad labāk ejam uz Parīzes restorānu, kad būsim Japānā/Ķīnā, iesim uz tādiem :D atradām skaistu vietiņu ar franču mūziku un smuki paēdām, A mērķis bija nogaršot pēc iespējas dažādākus Crème brûlée, tur bija pirmā vieta :D tad arī devāmies pie Matildes. kad prasījām oficiantei, kā tur nokļūt, viņa beigās pieteica, lai sargājam somas. tajā mirklī par to tā nedomāju, bet, kad nokļuvām tur, tad visu sapratu - pirmais skats, kas bija iznākot no metro - ielas garumā riktīga miskaste un pa turieni vēl staigā bomzītis un kaķis. tajā mirklī ļoti ļoti nobijos, visur, kur gājām, iekrampējos A rokā, somu piespiedu cieši klāt un pretīmnākošajiem acīs neskatījos. līdz pat Matildes dzīvoklim pamanīju, ka pa ielu ir ļoti liela miskaste, visos stūros. tas bija tāds maziņš šokiņš pēc Parīzes greznā centra. pie Matildes gan bija smuki un mierīgi, arī pilsētas skaņa uzreiz apslāpa. parunājamies ar Matildi un devāmies beidzot gulēt. diemžēl ar Matildi man nav nevienas bildes, jo satikām viņu tikai pēc 11 vakarā un tad, kad viņa jau bija pidžamā. no rīta viņa jau bija prom, kad cēlāmies. ak jā, kad satikām Matildi, pirmais mulsums bija no tā, ka tikko mūs ieraudzījusi, viņa sabučoja uz abiem vaigiem. zinu, ka tā Francijā ir pilnīga ikdiena, bet es no tā ''uzbrukuma'' ļoti, ļoti samulsu (es jau vispār neesmu īsti kiss&hug cilvēks) :D no rīta sataisījāmies un devāmies uz Parīzes augstāko punktu, no kura var pārredzēt visu Parīzi - Sacre Coeur katedrāle. tik ļoti jocīgi, ka pie un ap katedrāli viss ir skaisti un sakopti, bet divus kvartālus zemāk - diez gan ļoti liela miskaste. pēc katedrāles meklējām Moulin Rouge, kuru dienā ir grūti sameklēt, jo neizceļas tik skaisti kā vakarā. atradām un gājām prom :D un tad atradām Amélie kafejnīcu, kur arī paēdām brokastis ar milzīgu Amelias portretu :) tad ātri skrējām uz Eifeļtorni, kuram man bija nopirkta biļete (ak jā, jau oktobrī atradām biļetes uz Eifeļtorni, pašu augšu, ieraudzījām, ka 2 vietas liftā ir brīvas un izdomājām, ka pirksim atsevišķi, es pirmā jau nopirku, bet A vairs nevarēja, bija pilns). nonākuši tur, es ātri devos uz liftu un braucu augšā, tikmēr A pa kāpnēm kāpa līdz 2. platformai (kas ir tiešām augstu). augšā paskatījos un safočēju, tikai žēl bija, ka laiks bija apmācies un pelēcīgs. lai gan, Parīzes arī tādi laiksapstākļi ļoti piestāv. pēc tam nobraucu līdz 2. platformai, kur beidzot bija arī A. lējā pēc tam kāpām kopā, un jau tas bija grūti, negribējās pat domāt, kā bija augšā kāpjot! tad atradām veikaliņu, nopirkām ēst un devāmies uz Pompidu centru/muzeju. ļoti patīk tas, ka Parīzē līdz 25(vai 26) gadu vecumam daudzi muzeji ir pa velti, tai skaitā arī Luvra un Pompidu. patiecoties veiksmītei, ietaupījām katrs 10 eiro, kas būtu jāmaksā par Dali muzeja apskatīšanu, mūs ielaida tāpat. lai gan, arī 10 eiro būtu tā vērti tur, jo tas bija vienkārši WOW! daudzas gleznas un lietas pirmo reizi redzēju, un tā sajūta, ka tās ir reālas, nevis kādas kopijas, tā enerģija! es tiešām tur vienkārši ar muti un acīm vaļā skatījos un priecājos par šo mākslinieku! tik ļoti, ļoti iedvesmojoši! pēc tam devāmies stāvu zemāk, kur bija dažās instalācijas un mākslas darbi, ko varētu vien skatīties vairākas dienas. bet atkal mums bija jādodas prom, jo laiks muzejos skrēja ar milzīgu paātrinājumu. pēc muzeja atkal apmaldījāmies, gan pilsētā, gan metro. bet beidzot nokļuvām atkal pie Eifeļtorņa. un tieši paveicās tur būt, kad viss Eifeļtornis kādas 10 min mirdzēja skaistās gaismiņās. īsta romantika :) pie Eifeļtorņa otras puses gan bija kaut kas, ko mēs nesapratām - bija ļoti daudz(es domāju, ka vismaz kādi 100) cilvēki, tērpušies salaveču kostīmos, gan sievietes, gan vīrieši un visi uz močiem. atbrauca ugunsdzēsēju mašīna un visi gavilēja un fočējās. šo pasākumu mēs nesapratām :D atkal devāmies pie Matildes un arī jau atvadījāmies, jo mums 5 no rīta bija jāceļas. no rīta devāmies atpakaļ uz lidostu, lai it kā dotos mājās. kad jau 2h bijām nogaidījušies čekošanās laiku, mums paziņoja, ka lidmašīna kavēsies. tad atkal kādu stundu gaidījām un mums pateica, ka lidmašīna ir atcelta. tad gan man parādījās pirmais stresiņš - ko lai dara? A bija jātiek atpakaļ uz darbu. kad 2h nostāvējām rinda pie kases un info centra, beidzot meklējām risinājumu. daudzi lietuvieši jau bija izpirkuši visas biļetes uz Poliju. uz Baltijas valstīm nelidoja neviena lidmašīna, tuvākā būtu pēc 2 dienām. sapratām, ka mums jātiek kaut cik tuvāk LV un apmainījām mūsu atcelto Viļņas biļeti pret biļeti uz Stokholmu. jau pēc stundas lidojām uz Stokholmu. viss notika tik ātri, ka arī stress pazuda. kad nokļuvām Stokholmā, sākām domāt, kur lai paliek pa nakti, jo uz LV vēl tajā vakarā netiekam. un tad mūs izglāba Toms - sazvanījām viņu, jo viņš ir mācījies Stokholmas Universitātē, un viņš iedeva viena džeka numuru, kurš vēl arvien tur mācās. sazvanījām viņu un atradām naktsmītnes universitātes kojās. džeku sauc Dries (īsti nezinu kā izrunāt), viņš ir no Nīderlandes un dzīvojas kopā tur ar draudzeni, kura ir no Grieķijas. jau meklējot to vietu, sapazināmies ar vienu studentu, kurš arī ir liels ceļotājs - ir dzīvojies pa Austrāliju un Indiju, un tagad pārvāksies uz Grenlandi. pilna studentu pilsētiņa (kura varētu būt lielāka par Jaunlaiceni noteikti) ar jauniešiem no visas pasaules un kuri arī dodas uz visu pasauli. kojās beidzot sakārtojāmies un devāmies gulēt. nākamajā dienā Dries ar draudzeni mums izrdādīja Stokholmu, vecpilsētu. vienīgi vējš tajā dienā bija drausmīgs. un 4os devāmies uz kuģi. ar Tallink kuģi beidzot braucām mājās. no sākuma mazliet pastaigājām pa kuģi, iepazinām visu. atgriezāmies kajītē, lai kaut ko iedzertu. bet tad, 10 sākās riktīgākā viļņošanās. un tik traka, ka no guļus pozas ar mokām varēja piecelties un knapi paspert pāris soļus, nemaz nerunājot par aiziešanu kaut kur tālāk. labi, ka kajītē vija TV, uzslēdzām tiešraidi no kuģa galvenās ballīšu vietas un mums par lielu pārsteigumu tur bija cilvēki, kuri ne tikai dejoja, bet arī vēl spēlēja spēles. to visu gan viņi darīja mazliet gāzelejoties, bet tomēr! apbrīnojami! :D par laimi, pa citu kanālu rādīja divas interesantas filmas - Iron Lady un Perfect Sense, tā arī guļus abas noskatījāmies. skatoties filmas, kaut kā apkārtējām skaņām nepievērsu vairs tik ļoti lielu uzmanību, bet kad beidzās, tad gan biju pārbijusies traki. visu laiku viļņošanās, milzīgi viļņu triecieni, kuri skan kā milzīgie metāliem dauzoties kopā un vēl visādas skaņas. zonas uz jūras arī nekādas nav, bailes kā uz Titānika. tā arī visu nakti cēlos ik pa laikam augšā no bailēm un mēģināju domāt labas domas. kad beidzot bijām krastā, bija ļoti liels atvieglojums, ka beidzot viss atpakaļceļa trakums ir beidzies. A pa taisno devās uz darbu, bet es uz mājām. braucot tramvajā, vēl arvien viss viļņojās. sapratu, ka ar kuģi braukt kādu ilgu laiku nevēlēšos. un arī par ceļojumiem ziemā padomāšu, tas čakars ar laikapstākļiem ir pārāk liels. 
viss, tā arī beidzās mūsu piedzīvojumceļojums. tagad tikai jātiek galā ar bildēm. baigi sanāca arī gardi izplūst, bet rakstu kamēr vēl atmiņas svaigas, lai pēc gadiem ir interesanti pārlasīt. ceru, ka mazais fonts netraucēs, tā jau teksts tik garšs :D
tagad gatavojamies Ziemassvētku priekiem un brīnumiem :)
____________________________________
 Gorillaz - Don't Get Lost In Heaven