22 februāris, 2012

attīstība

laiks kā dzīve ir dzīves sapnis. /J. Akuraters/
jau kādu 3. gadu janvārī, februārī un martā man ir iekšējais pārdomu laiks. bet šogad tikai tādu pamanīju. it kā noslēgums pirms jaunā gada - dzimšanas gada. tad nu tagad atkal ir šis laiks, kad domas visdažādākās, visnejēdzīgākās un visnesaprotamākās. un atkal - es zinu, ko es vēlos. bet tā vēlēšanās ir nejēdzīga un nesaprotama.
pēdējā laikā man notiek dažādi atgadījumi ar mehāniku/tehniku - tad aizskrienu pirms laika un tramvaju, tad iekāpju nepareizā autobusā, tad aizmirstu mantas tramvajā, tad skrienu pakaļ transportam, tad no datora izdzēšas ļoti daudz un ļoti mīļas bildes, tad visi uzstādījumi datorā tiek atinstelēti. sajūta tāda, ka tā mehānika/tehnika šobrīd ar mani spēlē ļaunos jociņus, bet es tikai skrienu pakaļ. bēēēt, šodien (nu vakar - 22. feb) sākās gavēnis. gaļu es jau tāpat gandrīz vai neēdu, izdomāju, ka man šajā laikā ir jāizdara lieta, ko nevaru izdarīt jau no 8. klases - beidzot jāsakārto savas bilžu mapes. tad nu redzēs, kā man būs veicies pēc 40 dienām.
pietrūkst pavasara. tik ļoti pietrūkst, ka esot mājā vai ēkā otrajā stāvā, skatos ārā un domāju, cik zaļa zālīte ir apakšā. man vajag pavasari. man vajag visa atmošanos, lai arī es pamostos no savām melnajām drēbēm un attīstītos.
___________________________
Mates of State - Get Better

1 komentārs: