14 janvāris, 2012

vienu soli par vienu solījumu

tumšā istabā viss ir nepatīkams, skumjš un smags.
gaišā istabā viss ir priecīgs, viegls un mīlīgs.
kad savieno tumšo un gaišo sanāk.. sanāk vidējs. bet vidējs ir vidējs. un tad to vidējo sāk izsmelt abas krāsas. līdz vidējais kļūst tumšs - nepatīkams, skumjš un smags. bet gaišo istabu ir grūti atcerēties, kad esi tumšā istabā. izsmelto krāsu ir grūti sakrāsot atpakaļ gaišāku. jāliek kārtu kārtas, bet tās tomēr jauksies ar tumšo krāsu un paliks vidējas. lai viss sanāktu priecīgs, viegls un mīlīgs, jāņem pavisam jaunas krāsas.
bet ja negrib ņemt jaunas krāsas? cik daudz kārtās būs jākrāso virsū tumšajai krāsai? un tad, kad nožūs šī gaišā krāsa, vai nebūs palikušas pēdas no tumšās krāsas? un kas notiks, ja netīšam iepilēs pavisam cita krāsa?
manā pasaulē, saulē un dienā ir izsmelta gaišā krāsa.
______________________________
The Sound Poets - Kalniem pāri

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru