we talk too much

kāpēc es pēdējā laikā tik maz rakstu šeit? jo jūtos labi. parasti šeit sanāk rakstīt tad, kad jūtos slikti/gruzīgi vai arī pārlaimīgi. tagad garīgais ir normāls++
ir sestdienas vakars un esmu mājās. vakar bija piektdienas vakars un biju mājās. diez gan savādi man, kurai patīk braukt ballēties kaut vai tad, kad negribās. bet šoreiz galīgi negribējās. viens no iemesliem gan jau ir tas, ka ceturtdien noballējos ar dažiem klasebiedriem Valmierā, @Multiklubs(neslikta vietiņa, bet pirms skolas dienas gan vajadzētu izgulēties). otrs - nenormāli sen nebiju abus vakarus pavadījusi mājās. trešais - beidzot uzrakstīju literatūras pārspriedumu un angļu val. esejas unnn sāku taisīt Ziemassvētku apsveikumus. well done, Paula.
šobrīd klasē ir problēmiņa. nē, drīzāk problēma - klases kopības sajūta, audzinātājas attieksme, klases radošais gars. sajūta, ka visi visiem ir apnikuši, audzinātājai prātā tikai negatīvais, ideju vispār nav. arī 34. ir problēmas, kas uz šo brītiņu ir paslēpušas, bet tāpat pastāv. mēs visi esam kopā tikai 3 gadus. un es saprotu, ka es nesaprotu, kā es spēšu pavadīt visu savu mūžu kopā ar savu vīru. (man mērķis ir arī to visu mūžu nodzīvot ar vienu vienīgi īsto princi) ou jā, tas man būs īsts pārbaudījums..
bet ko nu par nākotni un nezināmo. esmu tik ļoti pateicīga par sev dotajām iespējām un prieciņiem līdz šim. un zinu, ka man vēl ir tik daudzdaudzdaudz prieciņu priekšā! jā, ir jāpateicās..kaut kam, kas to visu tev dod.
___________________________________
The Temper Trap - Sweet Disposition