beļģu jaunieši kojās ieviesa troksni, kustību jau no 1. septembra. tagad, kad viņi ir prom, tur ir tik tukšs un kluss. ļoti var just, ka pietrūkt veco kojinieku. nebiju to gaidījusi no sevis, bet man pat pietrūkst mana ex bezsakarošanās uz ģitāras, veco korinieku dziedāšana dušās, nakts pļāpāšana.. arī skolā ir daudz savādāk. ir tā sajūta - jāā, mēs esam 12tie, krutākie skolā - bet tajā pašā laikā, nav vairs kam līdzināties. īpaši pietrūkst viena klase, ejot garām vienam kabinetam, vēl arvien sajūta, ka tūlīt kāds iznesīsies, iekniebs dibenā un paākstīsies.. tik ļoti, ļoti tā visa pietrūkst. bet ko nu vairs, jādzīvo tālāk.
vakar mamma iedeva savu mašīnu uz visu nakti. pirms tiesību nolikšanas domāju, ka tad, kad visu nokārtošu, braucot nekas nemainīsies, nu tā, ka īpaši nesaistīs. nou nou nou. vakar ar tādu baudu braucu pa AL, pa laukiem, turp un atpakaļ. sajūtas pat ļoti īpašas.
esmu diez gan vīlusies savā pagastiņā. kāpēc? kad notikusi kāda liela nelaime, uz to jāiet skatīties kā uz cirku. kad nu viss redzēts, tad nu jāsāk spriest, kas nu ir vainīgs. un tā tās runas aiziet tautā. un vēl jau arī par citām lietiņām jāpabaumo. jyfdyrdfg!!!!!
pēdējā laikā pamanīju, ka man pat vairs nav laika gruzīties galvā. tas man baigi patīk. tikai viena balss gan galvā arvien biežāk un skaļāk saka - nogurums. tāāāds pamatīgs nogurums man ir. laikam jāatrod kāds laiciņš arī sev.
____________________________
Gravenhurst - See My Friends
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru