šonedēļ es biju savas dzīves karuselī. galva ir jau tā sareibusi, ka vemt gribās. un jūtu, ka griezīšos vēl kādu laiciņu..
autoskola man sāk iepatikties. īpaši čatošana ar Lindu. mācību beigās skatīsimies mūsu sarakstītos memuārus. šodien iztrakojos ar sniegamoci un pēc ilgiem laikiem biju pie tēta. brīnos, ka parasti man ir bail runāt ar kādu cilvēku, bet nav bail traukties ar visādiem braucamrīkiem un nopietni apdraudēt savu dzīvību. un vēl es šodien cepu kotletes! tā kā es esmu pilnīga nulle virtuvē, tad tas man ir jau sasniegums. bet secinājums arī man radās - nekad nekļūšu ne par dakteri/ārstu, ne pavāru. un nekad nebiju domājusi, ka varētu aizmirst paēst. vienkārši neatrast laiku, skriet tālāk un neuztraukties par to. bet man ir iegaršojusies melna, stipra kafija. un viņa mani glābj no mana uzmācīgā miega.
tagad esmu sākusi nedomāt par rītdienu/nākotni. esmu šajā mirklī un laikā. un jūtos ļoti labi.
un vēl es meklēju pazudušo Paulu. iespējams arī atradīšu, bet vajadzēs daudz un dikti strādāt.
__________________________________
Oasis - Stop Crying Your Heart Out
Un kurš tasīja kotlešu mīklu? :P
AtbildētDzēst