supermassive black hole

teikšu tā - sasodīts!!!! šīs pēdējās piecas dienas bija vienkārši kaut kas neizprotams/nesaprotams/neizskaidrojams! nu labi, ar mani nekas slikts nenotika, bet ar man apkārt esošajiem cilvēkiem.. lai gan 1diena arī nebija tā vienkāršākā diena. jā, tas trakais mēness mani mulsina pamatīgi.
tātad - 31.08.09. un 1.09.09. bija jocīga diena daudzos cilvēkos. sīkumus nestāstīšu, bet nu jā.. pa šo nedēļu esmu uzzinājusi par 5 nodevībām. nice. ak laimes pasaule. man vajag savu pasauli. savu ūdeni, gaisu, uguni un zemi. tālu prom. es tik ceru, ka šoreiz viss nenotiek pēc ticējuma - kā sāki gadu, tā arī to pavadīsi. un laikam pirmo reizi nāca asaras arī aiz līdzjūtības. viss kopā.
jocīgi atgriezties skolā. tik ļoti pietrūkst pagājušo 12. ļoti, ļoti. un skumji. un apkārt ir tik daudz samulsušu jaunu seju, ka gribot negribot mulstu līdzi. bet nu prieks, ka saistībā ar kojām [kur šogad man ir briesmīga pašsajūta] esmu iestājusies jaunās nodarbībās - klavieres, zīmēšana un bungas! jocīgākais gan ir tas, ka es atsacījos no foto. bet nu gribās kaut ko sasniegt bez īpašās skološanās. vēl man ļoti nepatīk sajūta, ka skolas nogurumus jau ir pirmajā mācību nedēļā, lai gan tādam būtu jābūt tikai uz Ziemassvētkiem. bet nu jāturās. ak jā, vēl es esmu apņēmusies daudz vairāk mācīties. gribās ar sevi lepoties.
vēl viens notikums - māsa slimnīcā. aklā zarna. dīvainākais, ka vienmēr biju domājusi, ka man uzšķērdīs to vēderu, lai ņemtu tādas lietas ārā, jo man taču ir problēmas ar vēderu jau no 9 gadu vecuma, bet redz kā, māsai pirmajai tika šī ''laime''. pēc vakardienas apciemojuma es sapratu, cik tomēr man viņa ir mīļa, ka viņa ir mana miesīgā māsa visu mūžu. labi, šobrīd mums vēl tās attiecības nav tās jaukākās, bet zinu, ka pēc gadiem varēšu viņai zvanīt un stāstīt pilnīgi visu, kas uz sirds. tā ir tik laba sajūta, ka vienmēr būs kāds blakus. jo tā taču ir māsa.
un šovakar esmu viena pati mājā. kad arī mamma ar māsu te ir, šī māja liekas normāla lieluma un viss kārtībā. bet tagad, kad esmu pilnīgi viena, māja liekas kā milzīga pils, un daudz tukšumu. bet nu cerams, atnāks arī kādi gaidīti ciemiņi.
tagad man galvā skan Kauperīša dziesmas ''Mana dziesma'' vārdi - pēc negaisa nāks saule, pēc nakts - rīts. vēl tik jānokārto dažas lietiņas un Paula atkal priecāsies par saules radītajām ēnām!
_____________________________
Renārs Kaupers - Mana dziesma