saka - kad ļoti kaut ko vēlas, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai palīdzētu. cik stipri tad ir jāvēlās, lai mazie palīgi sadotos rokās?
tikko pavadīju divas lieliskas dienas festivālā ''Positivus '09''. jūra, mūzika, cilvēki, izklaides, saule! atpūta! neaprakstāmas sajūtas!
bet nu jā. nevar kārtīgi atpūsties, ja domās ir haoss. bet es dažreiz apbrīnoju sevi, cik ārēji es spēju būt vienaldzīga, lai gan iekšēji man viss ir riktīgā putrā.
un vēl es nesaprotu - kāpēc tad, kad nedrīkst, ir iespējas. bet kad beidzot drīkst, šīs iespējas pazūd. gan jau kaut kāds Mērfija likums. tāpēc jādzīvo mierīgā dzīvīte tālāk.
jā, laikam esmu ļoti nogurusi, jo īpaši priecīgs šis ieraksts neizskatās.
_________________
Prāta Vētra - Es gribu
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru